Es labi saprotu, ka tā ir mana problēma. Jautājums bija - kā panākt pozitīvu komunikāciju, kā paprasīt, lai neaizvainojas. Palūgt - a) pavirzīties; b) nepīpēt tā, ka dūmi nāk man virsū; c) pīpēt citur? Un ja tam pīpētājam nav īsti kur pavirzīties - tad vnk, lai nepīpē?

Droši vien efektīvāk ir lūgt "pīpēt citur", nevis nepīpēt tur, kur man traucē (t.i. pozitīvs nevis negatīvs lūgums)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nez, neej pie viņiem ar tekstu "pavācieties, a?", bet ar "ziniet, ir tāda lieta". es drusku vulgarizēju, protams, bet negatīva attieksme rada negatīvu attieksmi un skaidrs, ka, griežoties pie kaimiņiem ar savu tiesību uzskaitījumu (c) to pašu dabūsi arī pretī.

starp citu, mani tomēr interesē, cik tad tev īsti ir gadījies tādu "tiesību uzskaitītāju". tīri praktiski un iz dzīves, nevis "viņi izskatījās pēc tādiem".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani kādreizējie darba kolēģi 5 ~ 7 gab regulāri. Es pati tajās diskusijās ne reizi neiesaistījos un domāju, ka pareizi vien darīju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

precizēšu jautājumu: cik tev ir gadījies smēķētāju, kas PĒC TAVA LŪGUMA netraucēt ir TEV atbildējuši ar, pati zini, ko?

redz, piemēram, man ir gadījies ieiet veikalā un uzvesties pietiekami nejauki, lai zinātu - kad esmu izgājusi uz ielas, pārdevējas savā starpā mani nolamā tādiem vārdiem, ka prieks dzirdēt. bet mani tas nekrata, jo esmu apkalpota. varbūt ne pārāk veiksmīgs salīdiznājums, bet ideju tu noteikti saprati.

tad kas ir svarīgāk - vai viņi izpilda tavas vēlmes, vai tas, ko viņi par tevi nodomā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uz pirmo jautājumu - vienīgo reizi es jau aprakstīju.

Salīdzinājumu sapratu. Teiksim tā - es kā pircējs esmu gana dzirdējusi to nolikšanu no pārdevēju puses un arī acīs citiem pircējiem. Iespējams esmu pārāk jūtīgi to uztvērusi.
Uz otro jautājumu - nav īpaša prieka panākt savu, ja pēc tam uz mani tur ļaunu prātu, it īpaši, ja runa ir par kaimiņiem, kas tik drīz nekur nezudīs.. Es gribu iemācīties panākt savu tā, lai otrs arī ir laimīgs.

Viens no jēdzīgākajiem risinājumiem būtu mainīt dzīves vietu, jo nav jau diezcik normāli, ka divi balkoni/logi ir ar pusotra metra atstarpi un vispār ar ventilāciju ir draņķīgi, jo nāk iekšā arī visādas zemāko stāvu virtuves smakas (par ko mani brīdināja arī iepriekšējā īrniece).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es laikam dikti sūdīgi redzu, jo iepriekšējā komentārā izlasīju "Es pati tajās diskusijās ne reizi neiesaistījos", kas man nerada pārliecību par to, ka tas bijis domāts personiski tev. bet lai jau paliek, gan jau viena reize tiešām ir pilnīgi pietiekami šādu secinājumu izdarīšanai :)

un arguments "viņi savā starpā runāja tā un šitā" vispār neiztur nekādu kritiku. tu nekad dusmās neesi nevienu nosaukusi viņam neglaimojošā vārdā, cilvēkam klātneesot? ja neesi, malacis. ja esi - varbūt ir vērts padomāt par to, ka ne vienmēr viss, ko runājam, jāuztver burtiski un ļoti nopietni.

turklāt - tici man kā bijušajam smēķētājam - neviens uz nevienu netur ļaunu prātu tādu sīkumu dēļ. pat, ja pie sevis kaut ko paņurd, nenozīmē, ka pēc trim minūtēm tas nav aizmirsies :) arī smēķētājiem dzīvē ir pietiekami daudz svarīgāku lietu, par ko domāt, nevis "ak, dievs, viņa mani palūdza netraucēt!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jap, tā visdrīzāk arī ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tātad, pieklauvējot pie kaimiņu durvīm, zaudēt tev īsti nav, ko.

(Reply to this) (Parent)