Uz pirmo jautājumu - vienīgo reizi es jau aprakstīju.

Salīdzinājumu sapratu. Teiksim tā - es kā pircējs esmu gana dzirdējusi to nolikšanu no pārdevēju puses un arī acīs citiem pircējiem. Iespējams esmu pārāk jūtīgi to uztvērusi.
Uz otro jautājumu - nav īpaša prieka panākt savu, ja pēc tam uz mani tur ļaunu prātu, it īpaši, ja runa ir par kaimiņiem, kas tik drīz nekur nezudīs.. Es gribu iemācīties panākt savu tā, lai otrs arī ir laimīgs.

Viens no jēdzīgākajiem risinājumiem būtu mainīt dzīves vietu, jo nav jau diezcik normāli, ka divi balkoni/logi ir ar pusotra metra atstarpi un vispār ar ventilāciju ir draņķīgi, jo nāk iekšā arī visādas zemāko stāvu virtuves smakas (par ko mani brīdināja arī iepriekšējā īrniece).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es laikam dikti sūdīgi redzu, jo iepriekšējā komentārā izlasīju "Es pati tajās diskusijās ne reizi neiesaistījos", kas man nerada pārliecību par to, ka tas bijis domāts personiski tev. bet lai jau paliek, gan jau viena reize tiešām ir pilnīgi pietiekami šādu secinājumu izdarīšanai :)

un arguments "viņi savā starpā runāja tā un šitā" vispār neiztur nekādu kritiku. tu nekad dusmās neesi nevienu nosaukusi viņam neglaimojošā vārdā, cilvēkam klātneesot? ja neesi, malacis. ja esi - varbūt ir vērts padomāt par to, ka ne vienmēr viss, ko runājam, jāuztver burtiski un ļoti nopietni.

turklāt - tici man kā bijušajam smēķētājam - neviens uz nevienu netur ļaunu prātu tādu sīkumu dēļ. pat, ja pie sevis kaut ko paņurd, nenozīmē, ka pēc trim minūtēm tas nav aizmirsies :) arī smēķētājiem dzīvē ir pietiekami daudz svarīgāku lietu, par ko domāt, nevis "ak, dievs, viņa mani palūdza netraucēt!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jap, tā visdrīzāk arī ir.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tātad, pieklauvējot pie kaimiņu durvīm, zaudēt tev īsti nav, ko.

(Reply to this) (Parent)