|
Aprīlis 7., 2008
14:10
Labi, ka MV atgādināja, ka man taču ir mašīna :D citādi es būtu kūlusies pusstundu pa lietu ar kājām un ar sabiedrisko. pilnīgi nopietni. pat prātā neienāca, ka mašīna pie mājas stāv. Piektdienu paņēmu brīvu, bet izskatās, ka tomēr esmu pārpratusi pati un tapusi arī pārprasta, kā rezultātā šīrīta sarunā pēc intonācijām nojautu, ka no manis bija gaidīts jau rezultāts uz pirmdienas rītu. Nu nekas, visu var labot!
Svētdien no rīta šausmīgi aizgulējos un mamma sadusmojās (pirmo reizi pa 2 gadiem tā pa riktīgam), par to, ka esmu kļuvusi bezatbildīga, ka daru tikai to, ko gribu un kad gribu utt. Tā kā bija patiešām sanācis nelāgi, pretī nerunāju un netaisnojos, ka telefons bija palicis lejā un bez ieslēgtas skaņas. Un pie sevis nodomāju, ka gan jau sava daļa taisnības ir, jo es patiešām nedzīvoju tā, kā "pienāktos" un ne vienmēr man izdodas saglabāt mērķtiecību. Un vēl par to, ka ne vienmēr vajag visu paturēt pie sevis, jo šāds sabubinājiens mani sapurināja.
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/169794/1173) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) ld |
|---|
| Date: | 7. Aprīlis 2008 - 16:03 |
|---|
| | | (Link) |
|
kaapeec jaadziivo taa kaa gribas citiem, lai tu dziivo, nevis taa kaa patiikas tev pashai?!?
Man tieši to pašu gribējās teikt pretī, bet sava taisnība bija arī mammai, jo ģimene ir tā vide, kur ir vienam ar otru jārēķinās (protams saprāta robežās). Tas ka viņa nepaturēja emocijas pie sevis, man sniedza divas atziņas - viņai vēl aizvien ir slikti ar veselību un vajag vairāk mana atbalsta. |
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
