hmm.. es nesen arī domāju par šo (vai stipri līdzīgu) lietu, tiesa gan sapņu sakarā. mans spriedums bija tāds, ka cilvēka atmiņā paliek notikumi, un tos var atsaukt atmiņā. Savukārt emocijas, ko šie notikumi izsauc notikuma brīdī, vēlāk nevar 'atcerēties', t.i. izjust vēlreiz. Ar domu ka Tu vari atcerēties kā tu priecājies par laimestu loterijā, taču Tu nevari vēlreiz izjust to pašu prieku. Tas pats par mīlestību, bailēm utml. emocijām.

Un uz šito mani pavedināja doma par to, kāpēc vairums cilvēku nespēj atcerēties sapņus, lai gan izjūt tos ļoti spēcīgi. Tas ir tāpēc, ka sapņiem apakšā nav reālu notikumu, tās ir mākslīgi (bez notikuma) uzģenenerētas emocijas. Piem., bailes - cilvēks pamostas un atceras ka bija kautkas ļoti briesmīgs, taču nespēj atcerēties kas. tāpēc ka nav tā 'kā' ko atcerēties...

Iespējams ka atsevišķu narkotiku darbība izpaužas precīzi tāpat. Vai nu ģenerējot laimes emocijas, vai baiļu emocijas. Laikam zālītes pīpēšana tā dara. Es nezinu, jo daudz neesmu mēģinājis.

(Reply to this)