Vakar runāju ar L..

Daļa viņai bija taisnības - mani kompleksi čakarē manu dzīvi un manu mīļo cilvēku dzīvi apkārt. Cūcība.
Pati sev pielaižu klāt un tad kā ar nazi nogriežu- alkstu vientulību, bet ir tik sasodīti bail, ka sāpinās, aizmirsīs, piekrāps...
Un tā notiek čakarēšana.

Šodien.. T vietā varēja M uzaicināt slidot, ne mirkli vilcinoties būtu piekritusi..
Bet ko tagad iešmigājusi ar savu cacu, aizrakstīju M, un viņs pat atbildēja.. Eh...

tā vien liekas, ka man ir tas sačakarētais prāts..

Ardievu skaidrais prāt! Balsam + shampain = love it