Kungs, es nelūdzu brīnumus un vīzijas, es lūdzu spēku ikdienai!

Māci man mazo soļu mākslu!
dari mani attapīgu un radošu,
lai es ikdienas dažādībā un daudzveidībā
laikus pierakstu atziņas un pieredzējumus,
kuri mani skar.
Dod man drošu roku pareizi sadalīt laiku,
dod man smalku izjūtu.,
lai saprastu, kas ir svarīgs un kas vēl svarīgāks.
Ļauj man saprast, ka sapņi nepalīdz tikt uz priekšu, -
nedz sapņi par pagātni, nedz arī par nākotni.
palīdzi man pašreizējo brīdi uztvert kā vissvarīgāko
un pēc iespējas labi izdarīt to, kas man paveicams tūlīt.
Pasargā mani no naivā pieņēmuma, ka dzīvē visam jārit gludi.
Dod man dziļu atziņu,
ka grūtības, neveiksmes, sakāves un kritieni
ir dzīvē pašsaprotamas piedevas,
kuras mums ļauj augt un nobriest.
Atgādini man,
ka sirds bieži runā pretī saprātam.
Atsūti man
īstajā brīdī kādu, kuram ir drosme man pateikt patiesību.
Es gribētu tev un visiem citiem
vienmēr ļaut izrunāt visu līdz galam.
Patiesību par sevi pats sev jau nevar pateikt,
to var pasacīt tikai kāds cits.
Tu zini, cik ļoti mums visiem vajadzīga draudzība.
dari, lai man būtu pa spēkam skaistais, grūtais, bīstamais, maigais un smalkais dzīves darbs.
Piešķir man nepieciešamo nojausmu,
lai es īstajā brīdī spētu dot tālāk -
ar vai bez vārdiem - sainīti labestības.
Veido mani par cilvēku, līdzīgu kuģim ar dziļu iegrimi,
lai es sasniegtu arī tos, kuri atrodas dzīves grūtību dziļumos.
pasargā mani no bažām,
ka es varētu nokavēt dzīvi.
Un
dod man nevis to, ko es vēlos, bet to, kas man vajadzīgs!

( Antuans de Sent - Ekziperī)