Vēlu vakarā pieķēros Mariņinas grāmatai - tik sen nebiju lasījusi grāmatu, ka mana dvēsele alkatīgi tvēra katru izlasīto vārdu - un tagad vairs tikai nieka 109 lpp, ja tikia varētu klusi nolīst, neviena nepamanīta, vienā rāvienā pabeigtu, bet eh brīvdienu mājas pienākumi...

tomēr jāatzīst, skatījums uz tāda tipa sižetu ir savādāks un pietrūkst skaistie "literārie vārdiņi"...

Dvēsele pēc mehu padarīšanas ir izslāpusi pēc mākslas un kultūras - gādīgi jāpabaro :)