Confession...
Gads tuvojas beigām un Ziemassvētki klauvē pie durvīm ,domas šiverē pa prātu...
Lai arī kas ir noticis, bet es Tewi vēl joprojām mīlu (tā dīvainā kņudošā un reizē sāpīgā sajūta iedomājoties par tewi) un mana sirds spītīgi pie tās turas – mīlestības, prātam nemazam neuzticas un negrib klausīt.
Bet sāp..
Skaidrību, atbildi, tikai to lūdzu... Tavu skatienu, glāstus, skūpstus, trīsas, domas, to vēlos... Tewi.
Sirsniņa apmet kūleni un maldās, maldās vēl joprojām, cerot gūt mierinājumu pie citām sirsniņam, bet atduras pret tewi...
Izglāb To!
Šis ir bijis sāpju gads – iesākot un pabeidzot domās ar tewi. Pirmās dienas rīts lielisks, bet vai tāds būs arī pēdējais?...
Vai ir iespējams brīnums? Tici, ceri, izdodas? Bet vai tas ir attiecināms uz mīlestību – divu cilvēku jūtām, kokrētu cilvēku jūtām?
Ja tam nav lemts notikt, tad palīdziet man atbrīvot prātu no viņa.
Ja nav abpusēji, atklāti, tad lai nav nekā.
Šis stulbais sāpju un jūtu gads jāpārtrauc!!! Bet kā lai tewi izdzēšu- ja visur jau podziņa delete nospiesta...
Līdz 31.decembrim...
Tad Tew, Visum, jārīkojas, radi, skaidrību un atsvabini. Tikai to lūdzu...