Nu kapēc es pukojos? brīžos jūtas un emocijas valda pār prātu, bet pēc vārdiem, tu saproti, ka nemazam tā negribēji. Ai..

Visu laiku darbs, darbs, darbs, dārzs, dārzs, haltūras, māja un brālis un tētis grib ēst, bet mammai nākamnedēļ operācija rokai, kas tad būs? sviests, tagad jau ir bardaks, bet tad augstākā pakāpē...

un kas govis slauks ar to aparātu- tētis? kuram mūžīgās haltūras un peļņa, kuru neprot izmantot, un brīvais laiks ir tikai ziemā...
vai es? kurai trauma no bērnības..

jāuzraksta prakses atskaite līdz nākam5dienai, lai uz ST nav jābrauc, tad vairāk varēšu palīdzēt..

pēdējā vasara, kad pa mājām, nākamvasar jāstrādā algots darbs, bet haltūras tikai nogalē, būšu vistīrākā pilsētniece, kura uz laukiem atbrauc atpūsties un strādāt tikai nogalēs.

Bet mammai pēc 5 ar pusgadiem spēšu izmaksāt mēneša kabatas naudu, otru pusi brāļuks, lai var likvidēt saimniecību, jo kamēr viņa tā plēsīsies un rausies, es nespēšu mierīgu sirdi atpūsties, zinot, cik smagi viņa strādā...

tapēc beidz pukoties, pasmaidi un ej salasi melnās jāņogas, ko iztvaicēt, lai ziemā sīrups sulai!