tāda sajūta it kā sāktu nolaisties uz zemes, visu nogali kopš esmu mājās ir tā dīvainā sajūta - ko nu- sesija beidzās, atgriezies normālā dzīvē... kas ir normāla dzīve?

esmu izlaidusies un kļuvusi vienpusēja, aizmirsusi par man apkārt esošajiem mīļiem cilvēciņiem, lietām un nodarbēm..

rīt 1diena, sāksies prakse.. eh, nemazam nezinu, ko rīt liks darit, kā vsp apģērbties un rīt pazvanīšu savām meitenēm - esmu vēl dzīva un pēc Jāņiem būšu pieejama un sabučojama :)

bet tagad marš gultā nevis pie zefīru trauka :)