| neoliberālisms 🔥 |
[Jan. 19th, 2020|05:39 pm] |
 Latvijā deviņdesmitajos gados ievazāja neoliberālismu (attēlā) un līdz ar to arī ASV izplatīto nejēdzīgo liberālisma un konservatīvisma nošķīrumu. citās valstīs liberālisms tiek pareizi saprasts kā "brīvā tirgus" pielūgsme un partijas ar "liberāls" nosaukumā ir tieši pretinieki sociālajiem demokrātiem, nemaz nerunājot par īstiem sociālistiem, bet Latvijā kā ASV sava veida satelītvalstiņā "liberasts" ir politiski labējs lamuvārds un visā nopietnībā pat pastāv veidojums kā "Jaunā konservatīvā partija" (JKP) es nevaru izteikt, cik ironisks ir JKP sauklis "partija ar skaidru ideoloģiju", lai gan tā iemieso neoliberālismu: visskaidrākais šajā gadījumā ir nezināšana. ar to gan nepietiek, jo "jaunais konservatīvisms" pamanās atgādināt par ASV neokonservatīvisma kustību, kas vēstures mēslainē ir pelnījusi būt pēc satriecošās Irākas kara ieceres; ieceres, kuras iekustinātās domino kauliņu virknes iznākumā ir bēgļu pārvietošanās un islama fundamentālisms, par ko tie paši cilvēki visvairāk uztraucas, bet nespēj atpazīt kā savu uzskatu darba augļus neokonservatīvā kara kurināšana arī lieku reizi izceļ, ka konservatīvisms mēdz būt piesardzīgs vairāk reklāmas nolūkos un biežāk patiesībā ir pamatā reakcionāra, romantiski utopiska iecere ( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Jan. 19th, 2020|07:42 pm] |
būt plūsmā ir laba pazīme; iepriekšējie ieraksti tapa vienā stiepienā un vienreiz pārlasot, pieliekot kādu vārdu vai pārvietojot apakšvirsrakstu. vecākajiem ierakstiem pacēlums pēc tiem saplaka strauji; tagad lēnāk
no otras puses, es jūtos slikti par to, cik pliekana tomēr ir saziņa ar cilvēkiem, kas nezin un negrib zināt lietas. piemēram, es irgājos par gulagēšanu, bet to uzstājīgi grib uztvert nopietni un uztiept visām situācijām "abas puses", lai tikai nebūtu jāizvēlas nometne
labāks piemērs varbūt ir, ka sarunās nevar vienkārši pieņemt, ka cilvēks ar pretenzijām uz izglītību saprastu personīgā un privātā īpašuma nošķīrumu. visā nopietnībā var nākties skaidrot, ka var būt "savs stūrītis"; ka nav vajadzīgs privātīpašums, lai citi nevarētu nākt un lietot tavu zobubirsti vai ķemmi
iebildums pret privātīpašumu ir, ka cilvēkiem pieder lietas, kas viņiem nav vajadzīgas un ko pat gribēdami nevarētu lietot; tikai iekasēt no citiem īri. feodālisms bija galējs šādas iekārtas piemērs, kad kungam piederēja viss, tai skaitā visi zvēri mežā un zivis upēs, un gribēt ēst un tāpēc nomedīt vai nozvejot bija malu medniecība vai zvejniecība un smagi sodāma.
pastāvošajā iekārtā ir atblāzma no feodālisma, un tā ir augoša: pārmantojamas un nepelnītas priekšrocības paliek arvien pārmantojamākas un nepelnītākas, un par to pat netiek pienācīgi runāts.
es godīgi nezinu, kas varētu būt vēl nebrīvāks kā nevarēt runāt par to kā pastāvošā vara veido uzskatus, un tas ir skumji, ka šī nebrīve kaut kādā mērā ir pašu izvēlēta |
|
|