Latvijā deviņdesmitajos gados ievazāja neoliberālismu (attēlā) un līdz ar to arī ASV izplatīto nejēdzīgo liberālisma un konservatīvisma nošķīrumu. citās valstīs liberālisms tiek pareizi saprasts kā "brīvā tirgus" pielūgsme un partijas ar "liberāls" nosaukumā ir tieši pretinieki sociālajiem demokrātiem, nemaz nerunājot par īstiem sociālistiem, bet Latvijā kā ASV sava veida satelītvalstiņā "liberasts" ir politiski labējs lamuvārds un visā nopietnībā pat pastāv veidojums kā "Jaunā konservatīvā partija" (JKP)

es nevaru izteikt, cik ironisks ir JKP sauklis "partija ar skaidru ideoloģiju", lai gan tā iemieso neoliberālismu: visskaidrākais šajā gadījumā ir nezināšana. ar to gan nepietiek, jo "jaunais konservatīvisms" pamanās atgādināt par ASV neokonservatīvisma kustību, kas vēstures mēslainē ir pelnījusi būt pēc satriecošās Irākas kara ieceres; ieceres, kuras iekustinātās domino kauliņu virknes iznākumā ir bēgļu pārvietošanās un islama fundamentālisms, par ko tie paši cilvēki visvairāk uztraucas, bet nespēj atpazīt kā savu uzskatu darba augļus

neokonservatīvā kara kurināšana arī lieku reizi izceļ, ka konservatīvisms mēdz būt piesardzīgs vairāk reklāmas nolūkos un biežāk patiesībā ir pamatā reakcionāra, romantiski utopiska iecere

šodienas raidījumā centristam (attēlā) salūzt smadzenes, atduroties pret apstākli, ka vārdu saturam var būt nozīme – ne tikai piederībai noteiktai cienījamu cilvēku kopai