hmm..
7dien bijām uz izrādi Intim. man jau ļoti patika, bet viņam nu tā.. tas laikam tādēļ, ka spēju tajā saskatīt kko no manas varbūtējās nākotnes- arī viņa, vispār mūsu. man tiešām patika, smaidīju, kad aplaudējām- un tikai tad, ja smaidu, tikai tad izrāde ir bijusi laba. skatījos uz vecāko paaudzi, kas bija ieradusies un domāju- nez, kas viņiem tagad galvā raisās, ko teiks pēc izrādes citiem.. domāju, ka bik par perversu priekš 60-70gadniekiem.
7dien vispār bik dīvaini izdarījos- piecēlos, atstāju viņu guļam, paņēmu mašīnu, aizbraucu uz kapiņiem, paņēmu no tālās garāžas vasaras riepas (beidzot tak jānomaina ;)). kad atbraucu- skatos viņa mātes mašīna nav, nodomāju, ka aizvedis viņai. apgriezos, aizbraucu uz Dominu, nopirku tabaciņu, CN latti ar karameļu sīrupu un braucu mājās. kad atbraucu, izrādījās, ka viņš bija aizbraucis mani meklēt, bet arī māte zvanīja un tad nu viņš veda viņai mašīnu.
sapratu, ka nespēšu norīt to kamolu, kas sēž iekšā, domājot par viņa māti. nu nespēšu. un nezinu, ko iesākt.. viņš ir ideāls, līdz brīdim, kad aiziet runa, doma, rīcība attiecībā uz viņa māti. nu esmu es ļaunatminīga. dažreiz gribētos, lai viņš aiziet pie viņas, lai viņa panāk, ko vēlas- tad varētu teikt, es taču teicu, kāda maita, teicu, ka N nespēs viņai pretoties. arī manas mokas būtu galā. tā nenotiks. ES ZINU! nemaz negribu, lai tā notiek. man tikai jātiek pāri viņa mātei!!!
viņa jau ir paspējusi iedragāt mūsu attiecības, bet tagad MAN ir jācīnās, lai tas nenotiktu līdz galam.