Tā jocīgi..
Vakar biju iepazīties ar Mīluļa brālēnu+ viņa sievu+ mazo meitiņu.. Mīlulis būs krustēvs. Braucu iepazīties, jo tiek plānots, ka būšu krustmāte.. Bik bail, jo mēs tak neesam precējušies, viņam tās ir pirmās attiecības un krustvecāku būšana ir uz mūžu! Iznāk, ka es un arī Mīlulis, uzņemamies saistības uz mūžu, lai gan esam kopā bik vairāk par gadu un, pietam, esam tik jauni.. Šķiet, ka viņam šaubu nav, vismaz viņš ir tas, kurš grib, lai kļūstu par krustmāti līdz ar viņu, bet dažbrīd man liekas, ka viņš neapzinās, ko tas nozīmē.. Manās acīs mūsu attiecībām ir nākotne, mēs esam par to runājuši, bet šeit tiek iesaistīts trešais cilvēciņš- krustmeitiņa.. Un ja nu tomēr, kas noiet greizi, tad mēs vienmēr būsim saistīti kā krustvecāki..
Ai, kkādas nejēdzīgas pārdomas! Gribētos jau uzņemties šo pienākumu, tajā pašā laikā nezinu vai tas būtu prātīgi..