Traks rīts! Pagātne vienmēr uzrodas, kad nevajag..
Pilnīgi garām rīts..
Sākās ar pamošanos pl.9, jo bija uzlikts atgādinājums, ka ex.. šodien ir dz.d., tas gan tika likts pirms 4-5 gadiem un galīgi aizmirsts- izdzēsu, lai šādi pārsteigumi vairs nebūtu, kad gribās pagulēt.. Aizgāju pilnīgā po... uz gultu, aizmigu un pl.10:30 zvanīja tel.- nesapratu, kurš idiots man tādā agrumā zvana, jo es tak gribu pagulēt!!! Paņēmu tel., skatos "Rozā brilles" zvana.. Nevaru saprast, ko viņam no manis vajag, pagājis vairāk kā gads, kopš visām padarīšanām, kas bija, bet viņš atkal zvana, lai gan zina, ka man ir draugs.. Es necēlu, izslēdzu skaņu un necēlu- nevarēju saņemties, negribēju, nezināju, ko teikt.. Da, vienalga- necēlu! Viņš zvanīja tik vienu reizi, bet ilgi, gulēju un domāju, ko vajag- atcerējos, ka viņam dz.d. ir 12.11., kas nozīmē, ka iekrīt 6dienā.. Nodomāju, ka droši vien grib uzaicināt..
Iegāju dušā, domāju- nezvanīšu, lai izbauda kā ir, kad neatzvana un neceļ- neliekas ne zinis- rīkošos tāpat kā viņš pirms gada izrīkojās ar mani, bet varbūt tomēr zvanīšu, kas man par daļu, kas bijis un kas nē! Nevajag man vairs viņam kko pierādīt, vispār neko nevajag no viņa- viss ir aizmirsts, piedots, netiek turēts ļauns prāts par viņa izdarībām..
Izlīdu no dušas, piezv. viņam! "Rozā brilles" uzreiz pacēla un čukstēja, ka galīgi nevar runāt, ka pārzvanīs- agrāk viņš vnk necēla un nemaz nedomāja pārzvanīt.. Ehhh... Laiki mainās! Piezvanīja, parunājām un viņš tik tiešām uzaicināja mani uz 6dienas pirti, mani un abas māsiņas, kuras vajagot informēt! Es atteicos, viņš teica, lai padomāju, paspēlēja pa jūtām ar savu vienreizējo taktiku- viss notiksies tajā pirtī, nu Tu jau atceries vai ne- tajā, kur tik forši tika spēlēts improvizētais futbols kopā! Nu ja! Uz atmiņām jau vajag spēlēt! Viņš neprasīja, ne to, vai man ir draugs, ne to vai gribu braukt, vnk pateica, ka ļoti gribētu satikt un ka tāda apaļa jubileja kā nekā! Zinu, zinu 25..
Es zinu, ka nebraukšu- negribu darīt pāri savam Visumīļākajam. Protams, ka mani dīda velniņš un gribās aizbraukt- kaut vai, lai pierādītu, ka man viņu nevajag, ka esmu laimīga un ka viņš nekādā veidā mani nevar iekarot, jo es NEKRĀPJU!!! Ja esmu kopā ar kādu, tad esmu līdz galam! Bet man jau viņam nekas nav jāpierāda.. Būtu jautri, pat ļoti, es zinu, bet tā vietā es labāk pavadīšu jauku vakaru ar Savu Mīlestību!
Tiko velniņš pārstāja dīdīt pilnībā, pārņēma miers- nevajag neko man, kā paziņa viņš ir labs, bet nekas vairāk, saliku visu pa plauktiņiem, noslaucīju putekļus, lai tie atkal var krāties biezā, biezā kārtiņā! Viss ir izbeigts- PILNĪBĀ- vismaz tā patreiz jūtos..

Smējos, raudāju, pārdzīvoju, domāju- atkal smejos, tik šoreiz bez jūtām, bez kaislībām, vnk draudzīgi un neko nedomājoši------> tā varētu nodefinēt mūsu attiecības ar Matīsu (savu dēlu jau toč tā nesaukšu ;])

Šito man vienmēr ir gribējies uzrakstīt, kad viņš atkal ierodas un pazūd no manas dzīves kā viesulis:

Kad liekas vieglāk ir
Tu atkal parādies,
Sauc palīgā, sauc palīgā
Tev patīk ietriekties,
Un atkal aizlaisties,
Lai jūtos salauzies.