Solīju sev...
Ir 1diena, tātad man labs garīgais ;)
Esmu dabūjusi savu uzmanības deficīta apslāpēšanu un jūtos makten laimīga- kas par vārdiem, he!
Ceru, nu ļoti ceru, ka šonedēļ kārtējais murgojums neuznāks un nejau tāpēc, ka man pašai sakrituši daudzu darbu nodošanas termiņi un tas savukārt nozīmē kārtīgu rukāšanu mācībās, bet gan tāpēc, ka es tiešām Neaprakstāmo saprotu! Vienīgi es viņu sapratu arī iepriekš, bet tas maniem pārmetumiem netraucēja.. Es saprotu, ka viņam ir jāmācās, es saprotu, ka viņam fiziski nav laika un es saprotu, ka viņš patiešām, ja vien varētu, visu laiku būtu kopā ar mani, bet diemžēl tas nav iespējams un visticamāk, ka paies vēl krietns laiciņš, kad tas īstenosies- vismaz visu nakšu un vakaru pavadīšana kopā..

Un vispār, es varu piekāpties savās prasībās, ja viņš arī nedaudz piekāpjas- to nu es šajā nedēļas nogalē sapratu.. Viena papildus nakts kopā dara brīnumus un uzreiz ir pilnīgi cits skatījums uz dzīvi!!! Atkarība laikam- diemžēl vai biku par laimi.