Jopcik- popcik! ;)
Mamma izcepa tik brīnum gardas ābolu pankūkas, ka pilnīgi un galīgi tika pielikts punkts manam skaistās un tievās meitenes statusa tuvošanās brīdim.. Ehh.. Bet pankūkas tik un tā ir gardas! Bet ir lieliski saņemties un darīt kko sevis labā.. Tas ir grūti, bet pēc tam ir tāda lieliska sajūta, pat maziņš lepnums ar sevi un ja vēl piepildīsies mūsu plāns ar māsiņu Tapeti, tad mēs būsim varonīgākie cilvēki uz Pasaules =)))
Braucu mašīnā un domāju- salīdzināt taču ir slikti? Nedrīkst salīdzināt citus cilvēkus, panākumus, neveiksmes, citus pārus.. Bet kāpēc tad es to daru? Man vnk vajag samierināties un citiem izklausās, ka esmu to arī izdarījusi, bet tajā pašā laikā mani iekšā tas joprojām tirda un neliek mierā.. Lai kā es censtos to pieņemt, saprast un atbalstīt, bet vot nevaru un vakaros (vairāk uz pusnakti) man tas atkal sāk grauzt.. Grauž, jo nerodu skaidrojumu un iemeslu, kāpēc citi tā var, bet es nē! Un nesapratīšu laikam nekad!
Un vispār, patreiz izskatās, ka ir sūdi vagā, jo rīt izrādās ir nevis 1, bet 2 semināri- man, protams, nav sagatavots neviens, bet gan jau cauri izsprukšu- vismaz vienā ofic!

5dien R.A.P. bija superīgi, pats koncis bija lielisks, bet atmosfēra pilnīgā d..... Iešu noteikti uz Rīgas konci arī, jo ticu, ka rīdzinieki nav tik atpalikuši un sekli kā mazo pilsētu iemītnieki.. Nezinu jau, kā ir citur, bet kuldīdznieki ir pilnīgi zemē metami ļautiņi- vismaz nevienu normālu tur neredzēju! Pareizāk gan laikam būtu teikt, ka jaunieši lidz 20.g. ir zemē metami, jo vecāki uz šo pasākumu nebija ieradušies, jo visticamāk zināja, kas tur notiksies... Bet tas nemazināja manu prieku redzēt Arti un izbaudīt viņa lieliko balsi! =)