Palasījos citus cibiņus un lielākajā daļā ir rakstīts, cik kolosāls bija Prātnieku koncis.. Man kkā tas neizraizīja tādas emocijas kā citi stāsta un apraksta.. Laikam kļūstu veca, jo Kuldīgas koncis bija daudz mierīgāks, labestīgāks.. Itkā jau nekas daudz neatšķīrās, tikai dažas nianses, piemēram, par Grētu Gabro Kaupers stāstīja daudz mīļāk, dziļāk, nu nezinu, izjustāk.. Pirms Veronikas viņš forši pateica: "199.. gadā mēs ieradāmies Kuldīgā, šajā pašā vietā un mūs noklausījās 41 klausītājs" vai kkā tā (Neaprakstāmais zin' šo textu labāk un no galvas- es tikai vispārīgi).. Arī pie Mūmiņa klipa es nobirdināju asariņu, bet Rīgā tikai bik žēl palika.. Izkretinēja tie cilvēku pūļi un mazās beibītes! N gan pēc koncerta paprasīja, ko tad mēs stāvējām tik tuvu skatuvei, ja reiz man tā nepatika, bet es tak nebiju domājusi, ka 2. rindā būs tāda grūstīšanās un bezmaz vai pa purnu došana, lai tik saglabātu savu vietu.. Bet kopumā jau, protams, bija skaisti- tikai Kuldīgā bija daudz mājīgāk un labestīgāk!
Vakar atkal panesās sarunas par ticību, jo tumšā( nu jau blondā) māsiņa atgriezās no 2ned. Jauniešu dienām, kur bija 1milj. cilvēku, kas sveica pāvestu.. Tā nu mēs dārzā pļāpājām, vakariņām un "tēva kungs" pateica labu tekstu: kad sieva prom komandējumā, tad draugi saka, ka nu var uzdzīvot ar citām, bet vīrs atbild, ka nevar gan.. savukārt viņa draugi prasa, kāpēc gan nē, jo sieva tak neko neuzzinās, bet vīrs atbild- bet es gan visu zināšu.. un tā pat esot ar Dievu.. Kristīšanās un kāzas baznīcā ir Tavas ticības dēļ, nejau kkādu tur tradīciju dēļ, kad pieņemts tā darīt, jo Dievs tāpat redz, ka Tu tici vai netici un kādi ir Tavi iemesli kāzām baznīcā! Un tad iznāca, ka es to nedrīkstu darīt, jo Dievam neticu, bet viņa atbilde bija vienkārša- drīksti gan, jo Tu pakļautos vīra gribai, kas savukārt ir ticīgs, tātad tas notiek viņa ticības dēļ =) Ai, un vispār bija jauks vakariņš kopā ar manu otro ģimenīti, kuru es redzu biežāk nekā savējo!