Tagad zinu, kā jūtas mamma, kad viņa uztaisa ēst un es paziņoju, ka tagad negribu vai vnk dodos kkur ārpus mājas! Es te pūlos un taisu pusdienas, bet mamma pasaka, ka apēdusi 2 bulciņas un īsti ēst negrib un dodas uz pilsētu! Nekas ēdīšu laikam viena, bet varbūt pagaidīšu Neaprakstāmo, kad ieradīsies mājās!
Rīt pēdējais zvans, pēdējā stunda- audzināšana un tad jau tikai exāmeni, kas drīz vien būs cauri un šķiršanās no klasītes.. Ehh, pietrūks man tomēr viņu..