gadagrāmata
Mans moto, zem manas bildes gadagrāmatā, laikam būs- nedari to, no kā var izvairīties, bet ja dari, tad ar 100% atdevi!
Patreiz neko jēdzīgāku un man atbilstošāku neesmu izdomājusi.. Vienīgi tas neskan pārāk pozitīvi, jo iznāk, ka nedaru neko, kas nav pieteikts kā obligāts..
Un vispār man riebjas, ja mani salīdzina vai rāda kādu cilvēku kā piemēru- re, viņš gan mācās, kāpēc Tu tā nevari.. vai kkā tā! Tas man liek vēl vairāk spītēties, jo ja iepriekš esmu nolēmusi sākt beidzot kko darīt lietas labā, tad pēc šādiem vārdiem, man vispār neko vairs negribas darīt!

Visu laiku klausos prātniekus un ir sajūta, ka visu albūmu caurvij Mūmiņš.. Nezinu vai tas labi, vai tomēr nē.. Tāds skumīgs albūms, bet beidzot varu teikt, ka man atkal patīk tas, ko puiši ir uztaisījuši- nebiju to teikusi kopš "Starp divām saulēm" nāca Pasaulē.. Beidzot man patīk netikai dažas dziesmas, bet tiešām viss albūms! Malači! ;)