Vakar ar Neaprakstāmo bijām uz "Stikla Zvērnīcu".. un labi, ka bijām kopā, jo pārliecinājos, ka dažādiem dzimumiem ir dažādas domas! Izrāde bija fantastiska, baigi pārņēma savā varā un lika paskatīties uz sevi no citas puses.. Vispār, sen nebiju skatījusies kko tik labu, dziļu un izteiksmīgu..
Paskatījos no malas uz sevi un "rozā brillēm", pārliecinājos, ka pateicoties viņam es tagad mācēšu atšķirt, kas ir "liešana ausīs" un kas patiesi vārdi.. Bet pēc sarunas ar N sapratu, ka sievietes vnk pārprot vīrieša teikto un sāk tajā saskatīt ko dziļāko, ko ar jūtām saistītu.. Vīrietis vnk grib pacelt meitenes pašapziņu, bet sieviete nospriež, ka viņš vēlas, ko vairāk.. Vienīgi nesapratu, kāpēc izrādē šis lieliskais vīrietis, kas tāāāāā vēlējās, lai noslēgtā meitene saprot savu vērtību, noskūpstīja viņu, ja reiz viņam bija līgava, viņš zināja, ka šī naivā meitenīte ir viņā iemīlējusies??? Ko viņš vēlējās ar to panākt? N teica, ka viņš visticamāk gribēja viņu iedrošināt, bet es tik un tā nesaprotu, kā vīrietis var tā rīkoties un nesaprast, ka viņš taču salauzīs šai meitenei sirdi... Ai, un vispār "rozā brilles" bija kas cits, viņš vnk gribēja mani ievilkt gultā, bet sakrita vārdi ko runāja uz skatuves un kas man tika teikti dzīvē- tikai mērķis bija citādāks.. Un ja nebūtu man šāda pieredze dzīvē, tad izrādi es arī būtu uztvērusi daudz citādāk, varūt man tā pat neliktos tik īpaša..
Un vispār, palikusi tikai 1ned. un sāksies tas, ko tik ilgi esmu gaidījusi.. un zinu, ka arī beigsies tas viss nenormāli ātri.. Tagad pat liekas, ka nav
īpaša jēga kko mācīties, jo tāpat neko nepagūšu.. Bet varbūt tomēr..