nesaprotu!
Nesaprotu, kāpēc es ēdu saldējumu, ja zinu, ka paliks ritīgi auksti??? =/
Kāpēc es nemācos, ja zinu, ka palikusi tikai nedēļa un nekad vairs nebūs jāmācās vidusskolā??? =/
Kāpēc mani nesatrauc skolotāju biedējumi, ka sāksies lielā cīņa par eksistenci??? =/
Un vispār! Kāpēc es izturos tik riebīgi pret dievīgāko puisi pasaulē??? =/

Lasīju, ka dvēsele atgriež mūs vēl un vēlreiz tajā pašā situācijā, kurā neesam atpazinuši savus afektus, kompleksus vai trūkumus.. Vienvārdsakos, mūsu dzīvē atgriežas situācijas, kurās mēs agrāk esam bijuši un neesam tās atrisinājuši vai esam pieļāvuši kādas kļūdas.. Man liekas, ka tā ir arī attiecībā uz mani un Neaprakstāmo, jo ik pa brīdim ir sajūta, ka izturos pret viņu kā pret ex.., lai gan pati to negribu un daru neapzināti. Var jau teikt, ka man tāds raksturs, bet kkā ar to vajag cīnīties, citādi pazaudēšu arī viņu.. Vienīgi, esmu pārliecinājusies, ka Neaprakstāmais tiešām ir neaprakstāms, jo viņš mani pacieš un spēj izturēt visus manus sviestus, kas noteikti viņam reāli traucē un kaitina, bet viņam to kkā izdodas pārvarēt!!! Tas rada sajūtu, ka viņš patiešām mīl, rūpējas un domā par mani, nevis ir egoistisks puišelis, kam tikmēr, kamēr viņam ir labi, tikmēr viss ir kārtībā, bet kad jādomā par citu, tad aste kājstarpē un laižas ko kājas nes! Šausmas kā gribētos atlīdzināt viņam par viņa pacietību, bet tik nezinu kā!??!? Da labi, gan jau sirds pateiks priekšā =)