socionika tā vietā, lai mācītos matemātiku
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par zinātni- socioniku.. Nu jā, muļķīgi, bet arī es esmu par to ieinteresējusies.. Tur doma ir par to, ka cilvēkus iedala 16 tipos un katram tipam ir īpašs raksturojums un saderība ar citiem tipiem. Pietam, veiksmīgas partnerattiecības var izveidoties tikai ar 4 tipiem, pārējās ir lemtas neveiksmei.. It kā jau stulbi tam visam ticēt, bet tā kā mans apraksts par kādiem 82-7% man atbilda, tad bik bail sametās, jo gribu arī Neaprakstāmo iztestēt un uzzināt, kas viņš tad par putnu galu galā ir, bet BAIL! Bail, ka viņš nebūs tajos 4 tipos, kas man der, bail, ka neizrādīsies man īstais, bet par to man galīgi negribās domāt- var jau būt muļķīgi, ka šādā vecumā gribu īsto un vienīgo, bet man tie meklējumi toč nav vajadzīgi, nevajag man puišus mainīt kā zeķes un gribu dzīvot mierīgu, citu to sauktu par mierpilsonisku, dzīvi..
Šajā aprakstā bija teikts, ka nemāku izteikt līdzjūtību- ķip, līdzjūtības vietā mēdzu izskaidrot objektīvo situāciju un piebilst: "nekas cits jau nebija gaidāms" vai "tā tam bija jānotiek", "katram pienāk savs laiks".. Kad to izlasīju neradās nemazākās šaubas, ka raksta par mani, jo tieši tā es rīkojos, kad kādam ir slikti vai ir noticis, kas nepārāk patīkams.. Gribētos to mainīt, bet nevaru.. Jau agrāk to biju pamanījusi, bet šodien to izjutu no jauna, jo kad bija jāatbalsta Neaprakstāmais, tad pateicu vienu no iepriekš minētajām frāzēm- muļķīgi, bet tāda nu esmu..