pagātne, tagadne, nākotne un O.Vācietis
Dzīvot tagadnē nav jēgas, jo tā jau ir pagātne! Jādzīvo nākotnei!

Šodien bija ļoti interesanta lit. stunda ar skolotāju, kas mani vienmēr ir fascinējusi ar savu degsmi un zināšanām jau kopš agrīnajām klasītē.. Žēl, ka viņa nepasniedz visu laiku- tikai tad, ja manējā lit. skolotāja sarīko =/ Aizdomājos, ka ja visas skolotājas būtu tādas kā viņa, tad nebūtu problēmu ar nemācīšanos un bastošanu, varu saderēt, ka macītos uz 8niekiem, jo man tas tiešām interesētu, nevis dotos uz skolu, lai atsēdētu un aiz pienākuma pret mammu.. Gribētu, lai maniem bērniem būtu citādi un lai skolotājo tiešām prastu savu amatu, jo viņiem ir netikai jāmāca, bet jāmāk aizraut un būt labiem psihologiem!
Viņa stāstīja par O.Vācietu, kura dzeja viņai ir ļoti tuva un arī man fascinē vairākums viņa darbu- agrāk tā nebija, kad 8kl. lasīju viņa dzeju, domāju, ka tas ir pilnīgs murgs.. Tagad man patīk! Nekad nebiju iedomājusies par Vācieša izteikto domu, ka tagad vairs nav tagad- tā jau ir pagātne! Šī rinda, ko patreiz rakstu jau ir pagātne! Iznāk, ka tagadnes vispār nav, jo tā taču jau ir pagājusi un ir jauna tagadne.. Vācietis uzskata, ka nedrīkst dzīvot tagadnei, bet ir jādzīvo nākotnei! Bet es iedomājos, ka tie, kas saka- es dzīvoju tagadnei, īstenībā dzīvo nākotnē.. Bagais mudžeklis īstenībā, jo tad jau ir tikai pagātne un nākotne, bet tagadnes nav.. Un vēl- tukša dvēsele nav nekas traks, jo to var aizpildīt, bet ja cilvēks ir nekas, tad neko jau nevar piepildīt! Tukšums ir kkas, ko agri vai vēlu piepilda, bet ja ir nekas, tad nekas ir nekas! Un vispār- ja Visumā ir nekas, tad pats visums arī ir nekas- to man viens kl.biedrs ieminējās =) Es te baigi sāki muldēt, tāpēc laikam jāliekas mierā!