Nu jā, man tā veiksmīgi, ja nu to vispār var saukt par veiksmi(un šķiet, ka nevar tomēr), ir sanācis, ka arī manām draudzenēm ar 24h diennaktī ir par maz, tā ka viņas neizjūt to, ka nesanāk tik bieži tikties, jo tur neesmu vainīga tikai es. Bet nu ja draugi sāk just, ka viņus apdala ar laiku, tad gan ir tā bēdīgi. Ir jāmēģina kaut kā līdzsvaru atrast starp laiku draugiem un mīļotajam cilvēkam.