Man naktī bija sapnis - skaista vasaras diena, es sēžu pie datora un spēlēju kārtis. Mugurā man īsie džinsa svārciņi un kaut kāda dzeltena augšiņa. Un tad iezvanās telefons. "Mans dānis". Klausulē atskan - "Nāksi ārā?" (Viņš vienmēr iztiek bez liekvārdības - īsi un konkrēti). Un es no sajūsmas lecu gaisā un saku JĀ! JĀ! JĀ! Nākamajā brīdī jau viņš man soļo pretī ar sarkanu rozi rokās un manām garšīgajām dāņu konfektēm, kuras es Dānijā kaudzēm saēdos! Un pēc tam es pamodos - apkārt viss bija tumšs. es pastiepu roku uz vienu pusi, tad uz otru, bet nekā - es biju viena. Un cik skumji, kad apjautu, ka tas bija tikai sapnis, lai arī tik reāls un spožās krāsās....
Tas tā, gribējās kādam izstāstīt:)