tur jau taa lieta, ka mana maaxlas skolotaaja uzskata, ka esmu speejiigaaka, nekaa domaaju un ka man tieshaam piestaaveetu kaada joma ar maaxlu saistiita.. katru reizi, kad aizeju pie vinjas ciemos, man naakas dzirdeet, ka jaaizveelas, kas cits, bet tajaa pashaa laikaa nepasaka, kas tieshi.. bet TEv taisniiba, profesija nav jaaizveelas, peec taa, kas piestaav.. iisteniibaa gribu seedeet kaadaa ofisinjaa, kostiiminjaa un dzivot mierpilsonisku dziiviiti ar dazhiem actioniem.. laikam jau naaxies vinjai ar to samierinaaties..
es vienu laiku biju vienaldziiga, bet kkaa esmu saakusi baidiities, bet pat neznu iemeslu.. jaa, un gar citiem mums tieshaam nav nekaadas daljas, tikai reizeem uzkriit uz nerviem, ka naakas dzirdeet par sevi lietas, kas nav patiesas.. tad gribas piecirst kaaju pie zemes un teikt- nee, taa nav, betes tik laizhu gar ausi, dazhreiz pasaku kko asu vai vnk aizeju..