ārā valda rudenis..
un vecrīga ir izmirusi..
īstenība, visapkārt viss ir izmiris- cilvēku naf, mašīnu naf, nekā naf, tikai nokritušas lapas, kas vējā taisa virpuļus tukšajās vecrīgas ieliņās.. pat "kafijotavā" nebija cilvēku..
es negribu rudeni..
gribu sauli, jūru& brīvību..
sūtīt visus ellē ratā, ka to darīju šos 3 mēnešus!

gribu klausīt sirdij, nevis prātam- kā to mūždien daru!!!