Sapņot vaig, jo tas notur pie cerības un dzīvības..no kļūdām mēs macāmies...un aizliegtais auglis vienmēr liekas tas saldākais...galvenais ir apzinātiespar ko tu sapņo...
Cilvēki sapņos vienmēr, tas ir fiziski un garīgi neatņemama sastāvdaļa...
Mūsu dzīves būtu pārāk primitīvas, ja mēs nespētu iedomāties un sajust to siltumu un sirdsklauves kad mēs sapņojam...