stulbi
Kopš Jāņiem biju diezgan labi saņēmusies un pa daudziem mēnešiem pirmo reizi aizbraucu uz Kalnciema tirdziņu uzēst burgeru, biju pie krustbērniem un vakar satikos ar draudzenēm, bet šodien atkal biju bedrē.. Par cik vakar atbraucu mājās tikai pl3 naktī, tad šodienas plāns bija pievākt māju, uztaisīt auksto zupu un pavadīt laiku uz balkona, lai vēlāk, kad paliek galīgi karsti, aizbrauktu uz jūru. Bet vienmēr ir kāds bet! Piezvanīja vedēji un teica, ka ar krustbērniem atbrauks ciemos, lai noliktu auto pie mūsu mājas un vēlāk dotos uz Dziesmusvētku noslēguma koncertu. Un tad arī sākās! Palika ritīgi nelabi, domāju- nekas tas uz mirkli un pāries, tikai jāsaņemas.. Bet nekā! Kļuva tikai sliktāk, beigās asaras pašas izsprāga aiz bezspēcības. Pēdējo reizi raudāju, kad sapratu, nespēju aizbraukt uz vīramātes dz.d., tātad viņa būs nikna. Vēl iepriekš, kad gandrīz neaizbraucu uz Budapeštu. Tātad pēdējo 2mēn. laikā 3x kaut pirms tam neviena asara nebija izsprāgusi vismaz gadu, ja ne pat divus. Tas nav normāli! Un vēl man bail, ka vīrs sāk zaudēt pacietību, lai gan visu laiku esmu jutusi tikai atbalstu.
Atrisinājums vienkāršs- visi aizbrauca uz restorānu, es paliku mājās. Tagad, protams, jūtos lieliski..
Nožēlojami!