...
Ta nu gan laiks paskrējis!
Gada beigas ir pielavījušās, ka nepaspēju pat attapties.. Pēdējais mēnesis pagājis vienos stresos saistībā ar darbu, bet nu viss ir mierīgi un gandrīz labi- cik nu labi var būt, ja no 4 darbiniekiem samazina uz 2, jeb kā visi mani mierina uz 2 ar pusi. Biju jau iztēlojusies, ka no janvāra stāšos bezdarbniekos, kādu brīdi baudīšu laisku dzīvi mājās un vienlaicīgi caur veco kolēģi meklēšu darbu. Toties, ja neatrastu, būtu pienācis laiks bērnam.. Nu šīs domas ir noliktas malā, jo darbs paliek mans, tik darba vairāk un naudas arī (par to gan nesūdzos :)) Pirmajā brīdī par šiem jaunumiem gluži priecīga nebiju, bet nu jau šķiet, ka viss būs labi. Tad jau redzēs, kā tas viss izvērtīsies!
Trakākais šajā visā ir smēķēšanas sezonas nebeigšanās, jo gribi negribi visi jaunumi tiek izrunāti/uzzināti pie dūma. Tagad tik ir otrādi- mājās nesmēķēju, bet darbā gan.. Visam plusā vēl 10kg, kurus tagad tāpat nav jēgas likvidēt, jo svētki tak ;) Bet nekas, sāksies jauns gads, jauni pienākumi, "jauna" dzīve un tad ķeršos pūķim pie astes.. Parasti gan šādas apņemšanās netaisu, bet šis ir īpašs gadījums un šķiet, būs arī īpašs gads.