kaitina
Pēdējā laikā esmu niknule. Kaitina viss, gandrīz viss, bet visvairāk Dārgais. Nez, vai sešgades dēļ, kas būs rīt, vai tādēļ, ka esmu atgriezusies darbā, vai drūmā laika dēļ?
Kaitina gan tas, ka brilles, kas tika pirktas tikai "tālumam" un neregulārai lietošanai, tagad tiek vilktas ikdienā gan mājās, gan ārā, bet darbā gan ne. Man tāāāā kaitina/nepatīk brilles un tika teikts, ka tās netiks liktas bieži, bet tagad man nākas uz tām skatīties katru dienu, besī!!! Kaitina, ka viņš nespēj pamosties laikus un tādēļ man jākustas lēnāk, lai viņu sagaidītu un aizvestu uz darbu. Kā rezultātā es pati kavēju- ciest nevaru kavēt!!! Agrāk biju tik precīza, bet tagad tiklīdz iesaistās viņš, tā es mūždien kavēju un beigās sanāk tā, ka viņš atkal ir labais, bet es kārtējo reizi sliktā. Bet visvairāk man riebjas egoisms, paštaisnums! Jo tiklīdz viņam kkas ir izdevīgi un viņš var parādīt, cik uķi-puķi labiņš ir, tā tiek spēlēts uz manu sirdsapziņu (kā es tā un kā es šitā varu), bet tiklīdz pats kko ne tā izdara, vai negrib darīt, tad pēkšņi tas vairs nav svarīgi. Un man riebj, ka viņš entās reizes ir izmetis, ka es neko no dzīves nesaprotu, tik nez, kādēļ man beigās tomēr izrādās taisnība? Akadēmiski gudrs, vēl nenozīmē Dzīves gudrs. Un dzīves gudrībā man noteikti ir uz pusi augstākas atzīmes kā viņam.

.gribu uzpīpēt.punkts.


ps- lasīju, ka ilgas laulības noslēpums ir pārāk īsa atmiņa. Tad man ir tikai viena iespēja- pamatīgi to saīsināt!!!