bērnu būšana
Burvīgas brīvdienas!
Sākot ar 5dienas vēli romantisko pasēdēšanu pie "māsiņas", beidzot ar pamatīgu skapja revīziju :) Pa vidam vēl bija grillēšanās pie krustmeitas, mc un suši svinības par godu nu jau mūsu krustdēlam.
Bija arī viedokļu apmaiņa ar vīramāti par tēmu "kad man būs mazbērns". Vīrs, protams, nepiedalījās, tādēļ jāaizstāvās bija vienai pašai. Gluži ne vienai, jo krustbērnu mamma kārtējo reizi nostājās manā pusē.. Ciest nevaru to taujāšanu par bērniem- it kā tas būtu likumsakarīgi, ka pēc kāzām drīzumā jāseko bērnam! Mans trāpīgākais teikums, kas nedaudz arī atvēsināja šo diskusiju bija: "Vecvecāki mazbērnus tik ļoti grib tādēļ, ka var atbraukt uz pāris stundām, pauķināties un aizbraukt, bet man ar to bērnu būs jādzīvot vismaz 20 gadi, ja ne vairāk." Pietam, raugoties vīramātes uzvedībā, es kārtējo reizi pārliecinājos, ka varbūt arī gribētu bērnu ātrāk nekā vēlāk, ja vien viņa nebūtu tāda, kāda ir. Iedomājoties vien, ka viņa regulāri brauks ciemos un izteiks savus uzskatus, kas, protams, vienīgie ir vispareizākie, brr.. Viņa pat pamanījās paziņot, ka krustdēla vecāki neko nesaprot un viņa jau nu zin, kas viņam ir vajadzīgs. Es gan atļāvos tikai pasmieties par šo paziņojumu, bet pie sevis nodomāju- kā tad, sieviete, kas pirms 24 gadiem dzemdējusi zin, kas ir labāk zīdainim, nekā 2 mazu bērnu vecāki! Sviests! Katrā gadījumā pēc šīs nedēļas nogales es parliecinājos, ka vēlos daudz ceļot, vēlos suni un pagaidām ar 2 krustbērniem un draudzeņu brēkuļiem man pietiek atliektiem galiem, lai tie ārsti ar savām 25 gadu robežām iet bekot! :D