Jā, šos pilsoņus - kretīnus vajag gan pārmācīt. Es šajās dienās pie mašīnas stūres ar to vien tik daru, kā lamājos, diemžēl. Jo nez kāpēc ir autobraucēji, kas ir iedomājušies, ka nu visur viņiem ir priekšroka. Nerunājot jau par to, ka daudzas ielas no divjoslu ir palikušas par vienjoslu. Nu šajā gadījumā arī atļaušos izteikties ar piemēru: Braucu starp daudzīvokļu māju pagalmu, protams, ir posms, kurš izbraucams ir tikai vienā virzienā, jo nav iespējams samainīties. Tad nu šis kārtējais pārākais un es sastopamies. Viņam ir jāpabrauc nedaudz atpakaļ, lai varētu samainīties, savukārt man - vesels gabals. Es, protams, gaidu, kad šim ieslēgsies arī kādas džentelmeņa pazīmes, jo pie stūres ir vecis. Bet ko šis ņem un aizdedzina cigareti un gaida. Ja man nebūtu tik ļoti jāsteidzas, tad nu es noteikti nebūtu braukusi atpakaļ, bet tā kā man bija ierobežots laiks, un tā jau kādas 3 min stāvēju un gaidīju, tad nu nekas cits neatlika. Un tiešām, tad kad vīrieši ir pasludinājuši sevi par ceļu pavēlniekiem un ne vienu reizi vien ir teikuši: ak, pie stūres bāba ko var gribēt, tad nu ko - lai jau tak tā saucamā bāba karpās. Bet kur tad šī varonība parādās tagad, ņemot vērā faktu, ka lielākoties gadījumos sievietes vairāk iesprūst sniega šļūrā un ka viņām ir grūtāk tik ārā.

Tā vietā, lai autobraucēji kļūtu tolerantāki, ieskaitot arī sabiedrisko transportu, viņi taurē un lamājas, kļūstot rupji. Jā, un arī sabiedriskais, kurš ar joni metās ārā no pieturas, lai gan es jau esmu līdz pusei, vai piemēram tramvajs, kurš taurē, kad esmu uz sliedēm, jo savādāk nav iespējams nokļūt tālāk, jo gar malām stāv mašīnas; un ja es strauji sāktu braukt pa slīdošo bruģi vai tulīt mestos malā, tad būtu blaksusstāvošās mašīnās iekšā!

Laikam būšu arī izteikusies par šo tēmu :) jāmēģina saglabāt miers uz ceļa un laikam bez lamāšanas kādu laiku neiztikšu :d .