nica
Cītīgi skatos avio uz Nicu.
Man pietrūkst tās pilsētas tik ļoti, ka raudāt gribas.

Šķiet, tur ielidojot, būtu sajūta, ka esmu atgriezusies mājās. Man gribas tur pabūt, kaut pāris dienas, un nav svarīgi, ka visticamāk saule nespīdētu un būtu apmācies. Man vnk gribas pastaigāt pa klusām ieliņām, oļaino pludmali un brokastīs notiesāt gardākos kruasānus pasaulē.


Man nekad nav patikusi franču valoda, bet es pat būtu gatava to cītīgi mācīties, par iespēju lielāko dzīves daļu pavadīt Nicā.
(tieši šī apgalvojuma dēļ, man vajadzētu turp atkal aizdoties, lai pārliecinātos, ka viss joprojām ir tikpat brīnišķīgi kā es to atceros).