vīramāte/vell...
Man šodien ir -20kg jubileja un rīt par godu tam ēdīšu cepto sieru no čili picas. Skatīšos Garfildu un dzeršu colu, kamēr Dārgais baudīs Prodigy.

Bet vispār man vienmēr ir pārdomas tiklīdz runājam par vīramātes apciemojumu.. Es nekad nevaru saprast, kura ir pareizāka stratēģija- pēc iespējas mazāk rādīties viņai acīs un tādējādi nebojāt sev garīgo, vai labāk vienmēr būt blakus Mīļotajam un tādā veidā maksimāli nogriezt viņai iespēju pabūt ar "dēliņu" divatā un sarunāt vēl vairāk stulbību. Lai gan loģiski, ka viņa visus savus viedokļus par mums var pateikt arī pa tel., bet klātienē tas tomēr ir iespaidīgāk. Un tā nu es vienmēr sevi šaustu, kas labāk- mana garīgā veselība vai mūsu attiecības. Šoreiz izvēlējos sevi. Nav jau gluži tā, ka ciestu tikai es, kad esu kopā ar vīramāti, cieš arī attiecības ar Mīļoto, jo lai kā es valdītos un censtos tik un tā parasti kkas negatīvs no manis iznāk ārā. Ja ne par viņa māti, tad par kko citu pavisam nenozīmīgu. Lai gan pēdējos reizi es nu ļoooti smuki savaldījos un nepateicu neko.



Gribu pavasarī uz Parīzi.