Sapratu, ka besos nevis par kāzām kā tādām, bet gan par daļām, kur iesaistīti citi cilvēki, jo tas visu padara sasodīti neskaidru..

Daļa, kur taisīju ielūgumus, domāju par rotāšanu un visādi citādi sīkumi, kas atkarīgi no manis, man ļoti patīk, bet tie cilvēki.. Tas bankets.. Tā nesaprašana, ko iesākt, jo nekas neštimmē.. Vnk besī!


Patreiz sapņoju tikai par to, ka vakarā nonākot mājās uz sava balkona iedzeršu aukstu latti, uzpīpēšu tabaciņu un apēdīšu kārtīgu gabalu medus kūkas.
Tik jācer, ka Mīļotā māte būs jau aizbraukusi un nedomā ciemoties līdz manam atgriešanās brīdim.