Kkā stulbi sanāca- vakar ciemojāmies pie krustmeitas un uzzinājām jaunumus par ģimenes pieaugumu. Pekas mamma patreiz jūtas varen draņķīgi un nevar saprast kādas sajūtas viņai būs mūsu kāzu dienā.. Gribējām, lai viņi mazliet izklaidē viesus banketā, bet tagad nevar saprast, vai viņiem to likt. Ja teiksim, ka vajag, tad jau visu darīt, bet iedomājoties sevi, kurai būtu ritīgi sūdīgi, bet vienlaicīgi būtu jāsmaida un jāizklaidē publika.. Nu nez, no cilvēciskā viedokļa galīgi glupi būtu pieprasīt, lai viņa tagad visus izklaidē, tajā pašā laikā pēc mēneša varbūt viss būs ok.

Tā nekonkrētība vareni besī. Visu laiku iešaujas prātā, ka vajadzēja atrast kādu, kurš ar lielāko sajūsmu būtu piekritis kāzām Jamaikā vai arī kārtīgi piestrādāt pie šī paša eksemplāta un pierunāt doties uz Jamaiku, nevis čakarēties te pat Latvijā..


Līdz 6dienai jāizdomā viss pa punktiem, bet tā domāšana ir bik līdz kaklam.