Ja nebūtu tik sasodīti nogurusi, jo Mīļotais mani pamodināja pl.6, tad Morrissey koncis būtu paticis vēēēl labāk..

Vispār man jau tā likās, ka jūlijs būs grūšs mēnesis, jo tad man vienmēr sākas tāds kā maziņš besītis, kurš ir par iemeslu, lai atvaļinātos un kkur aizdotos, bet šogad tas ir pārcelts uz augustu, tādēļ tagad ir uznācis piktums uz dzīvi.
Nav ne spējas, ne gribēšanas kko darīt. Nav arī dižas vēlmes tikties aiz pienākma ar cilvēkiem. Ir sajūta, ka par daudz šis mēnesis saplānots un par daudz lietu darāms- darbs, pienākumi, darbs. Pat Positivusu sāku izjust kā pienākumu. Ai, man vnk gribas iesēsties lidmašīnā un kkur aizlidot- uz kādu mazu zvejnieku ciematiņu pie Vidusjūras, kur uzēst gardas maltītes un uzpīpēt pie naksnīgās jūras.

Vismaz ielūgumi ir gandrīz gatavi:)