bija tik forši satikt krustmeitu, tas padarīja Mīļotā mātes dz.d. pasākumu paciešamu.

nopriecājos, ka kāzas mums nebūs kā "parasti" un nebūs jāskatās uz Mīļotā radiņiem, kas cilā vienu glāzīti pēc otras.
interesanti, ka krustmeitas vecākus es neuztveru kā viņa radus, bet vnk krustmeitas vecākus, laikam jau tādēļ, ka viņi paši ir gājuši cauri tam, ko man vajadzēja izturēt no Mīļotā mātes puses. tikai viņiem tas bija dauuudddzzz smagākā formā- mani vēl pasaudzēja:)


smieklīgi, ka visi citi un arī Mīļotais par kāzu kleitas neesamību uztraucas vairāk kā es pati. nu galīgi netipiska līgava es esmu, jo atlieku un atlieku to pirkšanas brīdi un uztveru līdzīgi kā zobārsta apmelējumu, bet gan jau saņemšos..