3dien tomēr nekas nenotika, bet vakar Mīļotais mani pārsteidza un mēs pierakstījām ceremoniju baznīcā, kurā visu laiku esmu vēlējusies laulāties un pie mācītāja, kurā saskatīju jau no sākta gala, ka gribētu, lai viņš ir tas, kurš laulā :)

patreiz nespēju noticēt, ka Mīļotais no 100% katoļa ir tik ļoti pārvērties, ka gatavs laulāties luterāņos- viņš pat nespēj iedomāties, cik laimīga jutos.


vienīgi nezinu, kā viņš to mātei pateiks un nezinu, kas notiks, kad viņš to pateiks..
bailīte jau ir, ka viņš tomēr pārdomās, tādēļ manī vēl nav tā drošības sajūta, ka tiešām esam sarunājuši ceremonijas vietu, bet nu es ļoti ceru, ka nekas nemainīsies un viss tomēr notiksies!