nu jau bik pa daudz tās reliģijas dzīvē, vismaz priekš manis, kura iepriekš baznīcā ir gājusi vienīgi kāzu/bēru/kristību gadījumā vai kādā obligātajā ekskursijā.

ok, 4dienas ir foršas, arī 7dienas Dievkalpojums bija ļoti saturīga, jo mācītājs tiešām liek aizdomāties par daudzām lietām un neskaita visu laiku pāterus, bet runā tiešām par dzīvi, nezinu, kā ir citos luterāņos, varbūt tikai šeit man ir paveicies, bet katoļos man nekad nav nācies dzirdēt tik saturīgas runas.

toties jau otro 6dienu pavadīju katoļu Dievkalpojumā, baznīcā, kurā it kā plānojam laulāties un tas nu bija pa daudz. trakākais, ka pagājušo 6dien nosolījos, ka tā bija pēdējā reize, kad eju uz k.dievkalpojumu, bet re, kā atkal vakar nācās iet, jo gribējām pieteikt ceremoniju. tad nu parunājām ar mācītāju, kurš patiesībā ir ļoti smaidīgs un labestīgs, bet tas viņa- ahā, tātad līgava paliek luterāne, ahā, tātad esat no rīgas, bet rīgā tāču ir 9 katoļu baznīcas, varat tak tur laulāties. un kronis visam bija- nē, nu ārā jau nedzīsim, kas tad cits atliek, laulāsim..

nu paldies, it kā man vajag, lai ar sakostiem zobiem mūs tur laulā. jo redz pašam mācītājam negribās ņemt kādu ārpus konkrētās pilsētas dzīvojošo, bet baznīcas likumi neļauj atraidīt cilvēkus, kas vēlas svētīt savu laulību. šādos momentos man tiešām riebj Mīļotā nespēja pretoties mātei un viņa māte man riebj vēl vairāk, kad runa ir par konfesijām. bet naids ir slikts un tas ir jāpārvar- ja vien būtu tik viegli to izdarīt, kā uzrakstīt..

man vnk tracina, kad nesaprot, ka es nekad nebūšu katole, jo varu nosaukt virkni iemeslu, kas ir pilnīgi objektīvi un ja viņa māte nebūtu tik "akla" ticības jautājumos, tad arī viņa saprastu, cik daudz nepareizu lietu ir konkrētajā "viņas" konfesijā! es nesaku, ka luterāņi ir uķi-puķi eņģelīši, bet daudziem jautājumiem viņu pieeja ir daudz loģiskāka un izskaidrojamāka par vnk- pāvest tā teica!