beidzot, beidzot gaiss smaržo pēc pavasara- pavisam vēl nē, bet nu jau jūtas, ka drīz beidzot būs zaļums apkārt.
pelēcība būs izdzīvota un dzīvesprieks atgriezies.

4dien sarijos ķiršu-liķiera končas (mamma bija parūpējusies dabūt manas mīļākās) un pozitīvi noskaņojusies, devos uz baznīcu.
patiesībā bija ok. pārliecinājos, ka tiešām vaina ir katoļos, nevis baznīcā kā tādā.
tagad perinu pie sevis, kā lai piespiež Mīļoto laulāties tajā baznīcā, bet nevaru nekādi izdomāt, laikam jau nesanāks.

2h pagāja nemanot un ceru, ka pārējās 8x būs tādas pašas.
rīt brauksim uz dievkalpojumu noskatītajā baznīcā un ja man tur liksies ok, tad pieteiksim ceremoniju tur, protams, ja mācītājs būs gana saprotošs, lai nepieprasītu man kļūt par katoli un arī saderināto kursus neliktu iziet, jo Mīļotais vnk fiziski nespēj to izdarīt starp skolu un darbu, bet es viena pati kategoriski atsakot apmeklēt katoļu baznīcu, jo manuprāt turp jāiet abiem vai tam, kuram to vajag, nevis tam, kuram patiesībā nav dota iespēja izvēlēties kko citu.