ar raizēm gaidu rītvakaru, kad jādodas uz iesvētes mācībām..

ar raizēm tādēļ, ka toreiz, kad biju uz vienu katoļu nodarbību, pateicu, ka kāju tur vairs nesperšu un iesvēti iešu tikai un vienīgi luterāņos, bet tagad man bail, ka tik arī luterāņos nevarēšu izturēt. un ko tad es/mēs darīsim? man joprojām ir žēl, ka budisms nav viena no LV atzītajām konfesijām.


vispār kkā baigi neštimmē ar to kāzu padarīšanu, jo nu mums atkal nav ceremonijas vietas un arī svinību vietas vēl nav- ķip, ir, bet vajag patielēties par samaksu, jo bik pa daudz viņi grib izspiest.
joprojām ir totālais panīkums un pelēkums- varbūt beidzot, kad saulīte uzspīdēs, tad viss nostāsies savās vietās?