izrīkojos bik nejauki- citu priekšnieku klātbūtnē, noliku pie vietas savu šefu.. uz ko viņš pateica, ka nebija domājis, ka esmu tik [vrednaja].
bet es tāda neesmu, vnk paskaidroju, ka man jau krietnu laiciņu vairs nav atbilstošas alga, kuras dēļ es daru darbus, kas man NAV jādara. līdz ar to vnk paņēmu žurnālu un turpināju lasīt, nevis pildīju viņa lūgumu. un iepūtiet man, jo es vairs neesmu tāda uķi-puķi kā biju vēl decembrī..
p.s.- un man riebjas kā viņš strebj zupu un vispār tas kā viņš ēd un dzer, jo ciest nevaru, kad cilvēks uzņem pārtikas produktus skaļāk kā tas ir nepieciešams normāliem cilvēkiem!