panesusies ideja pa nopietno, ka štrunts ar visu un visiem un tiešām varētu jamaikā precēties.
pietam, biju šokā, ka tieši Mīlulis pēkšņi pavilkās uz šo ideju kā traks un ja es vēl bik šaubījos, tad viņš runāja tik pārliecinoši, ka es tam noticēju.

rīt sarunāts "randiņš" ar svinību vietas īpašnieku, tad laikam sapratīsim, ko tieši vēlamies, vai svinības LV vai tomēr nedaudz trako ideju par jamaiku.


interesantākais, ka izmaksas ir līdzvērtīgas, nav tā, ka kkas ir izteikti dārgāks vai lētāks.
parunājām ar krustmeitas vecākiem un pēkšņi sapratām, ka tiešām esam aizmirsuši par sevi. visu laiku koncentrējamies tikai uz viesiem- vai viņi jutīsies labi, ko dzers, ko ēdīs, kas izklaidēs, kā to visu savienot un izdarīt, bet nevienā no tiem momentiem nedomājam par to, ko pašiem gribas, kā paši rīkosimies, ko jutīsim, bet jamaika būtu pasākums tikai mums diviem un kkas īpašs, ko atcerēties tikai mums.