sēžu jaunajā ofisā, dzeru latti un garlaikojos..
tas tikai tagad, kad vakara maiņa, negribu iedomāties rīta maiņu, kad te viss ies ņigu ņegu- brr.. bet mainīt un meklēt kko arī neko negribas.


idejas par kāzām pamazām rodas, gan par Cinevillu, gan Lāču maiznīcu, bet šīs nedēļas lielākais prieks ir izdomātā dziesma pirmajai dejai- Joe Cocker "You are so beautiful to me". pat nezinu, kāpēc tik svarīgi un forši tas liekas. pavisam nejauši to izdzirdēju un momentā sapratu, ka šī ir īstā (pat nesapratu, kāpēc jau iepriekš to neiedomāju) un Mīlulis tam pilnībā piekrita- jauki :)