šodien pirmā diena darbā, kad strādājam pa vienam- ir ok, kaut visas dienas tādas būtu :)


jūtu, ka līdz brīdim, kad nebūsim izlēmuši par ceremonijas vietu un līdz ar to arī datumu un rezervējuši svinību vietu, es rakstīšu, domāšu un runāši tikai un vienīgi par to..

vakar Mīlulis pateica, ka man baigi ātri mainās garastāvoklis un vispār es pēdējā laikā uzvedos pilnīgi neraksturīgi sev, jo manas domas mainās ik pa minūtei, bet parasti es vienreiz pasaku un tā arī paliek, jo tas ir kā likums :) vispār jau varu piekrist, bet tā noteikti nebūtu, ja 3 svarīgākās un grūtāk atrisināmās lietas būtu izdarītas.


es(mēs) vnk nespēju izlemt, kā rīkoties šajā gadījumā, kad pilnīgi viss jau bija izdomāts un izfantazēts, abiem viss likās brīnišķīgi un tieši tā, kā "mūsu dienā" jābūt, bet tika paziņots, ka bīriņi ir aizņemti noliktajā datumā.. mēs tik grūti nācām līdz šim kompromisam, jo abi ne pakam negribēja atkāptes no savām vēlmēm.. jā, protams, mēs varam mainīt datumu un viss būs atrisināts, bet kkā neviens cits neliekas tas īstais un visvarīgākais datums mums abiem. baigi grūti nāk tā atkāpšanās no sevis izsapņotajām lietām, jo liekas, ka tikai tajā vienīgajā, neiespējamajā variantā nav neviena paša trūkumiņa, bet pārējos variantos ir pa veselai kaudzei trūkumu! besī!!!