nu vienīgi tad varbūt es varēšu stāstīt mazbērniem kā venacuēlas džungļos, palmas galā mēģināju rast risinājumu iekšējām problēmām!
par to ceļošanu gan vairāk doma bija tāda, ka dzīvoju pilnīgi citādu dzīvi kā vēlētos, ka dzīvoju garlaicīgi un man bail tā pavadīt visu dzīvi! es varbūt saprastu, ja man būtu 35.gadi un es dzīvotu darbs- veikals- mājās, bet gribētos, lai vismaz par vecumu līdz 35. ir ko atcerēties!
man vnk ar Mīļoto ir radikāli atšķirīgas vēlmes, vajadzības, sapņi, ja viņš vēlas doktorgrādu, tad es vēlos bohēmi un tās šķiet ir nesavienojamas lietas.. bet vienlaicīgi es arī negribu atteikties no viņa vai arī man ir bail atteikties no viņa..