Bāc izrādās, ka mīļotais rīt neiet uz darbu, uz skolu arī nē, bet man darbs gan 1dien, gan 2dien.. atkal tā, ja man brīvs, viņš strādā, ja viņam brīvs, tad man darbs.. besī, bet nu neko darīt.. jācer, ka pienāks brīdis, kad varēšu nestrādās ;)
un to, kādēļ mani tik bieži viņā kkas kaitina, es arī nevaru saprast. jūtu, ka viņš cenšas, ka attieksme mainījusies, bet es pati neko mainīt nevaru.
man tracina, ka mums tagad ir tāda kā tabu tēma- abi klusējam un neko nerunājam..
tracinoši!
rīt uz darbu ar riteni- cerams, izbraukšu laicīgi! gribu vēl latti nopirkt, Iai varu darbā uz palodzes dzert un uzpīpēt..
tāds kaifs īstenībā- ķip darbā, bet sēžu brīvi uz palodzes, pipēju, pļāpāju, skan forša mūzika un viss notiek pats no sevis, klienti tik dažreiz patraucē..